Garšaugi

Audzē no dēstiem. Sēj aprīlī siltumnīcā. Dēstus dobēs stāda jūnijā trūdvielām bagātā augsnē, no vējiem pasargātā vietā. Svaigā vai kaltētā veidā lieto zupu aromatizēšanai, gaļas, zivju ēdienu pagatavošanā. Sēņu, gurķu, kabaču, tomātu konservos. Sevišķi piemērots tomātu salātu gatavošanai.

Saulmīlis. Sakne 20-30 cm gara līdz 3cm resna.Sakne salda. Sēj iespējami agrāk, ražu vāc pirms salnas iestāsšanos.

Daudzgadīgs garšaugs, ātrsniecības un medusaugs, apm. 30-40 cm augsts. Piesaista bites. Tas veido tumši zaļas, ļoti mazas lapiņas un ceriņveida ziedkopām, izceļas uz citu piparmētru fona ar savu unikālo, izteiksmīgo aromātu. Žāvēšanai lapas ievāc pirms augi sāk ziedēt. Izmanto tējām, pievieno dažādiem ēdieniem, mērcēm un desertiem. Sēklas sēj aprīlī, zem seguma vai maijā tieši dobē. Pirms sēšanas sēklas jāievieto ledusskapī uz 7 dienām. Pēc tam sēklas sēj augsnē, apm. 25 grādu temperatūrā. Sēklas dīgst 2-3 nedēļas. Audzē 40x40 cm attālumā. Augi ir mazprasīgi, labi aug arī ēnā. Stiprā smarža atbaida peles, skudras.

Veido 30–50 cm augstu krūmiņu. Pupumētras lapas ir nelielas, smailas. Pupumētras zied maziem, violetiem ziediem no jūnija līdz rudens salnām. Pupumētru augļi ir tumši brūni riekstiņi. Pupumētras sēklas sēj  dobēs ārā no marta līdz maija beigām 0,5cm dziļumā. Sēklas sadīgst 14-21 dienu laikā. Pēc sadīgšanas retina, audzēšanas attālums 30 -40 cm.
Ražu vāc no maija līdz rudens salnām. Pupumētru vāc pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā. Kā garšvielu izmanto visu pupumētras virszemes daļu. Svaigu pupumētru liek salātos un zupās. To izmanto sālot gurķus, tomātus, papriku, sālot un marinējot sēnes. Kaltētu pupumētru pievieno dažādām zupām - gaļas, dārzeņu, sēņu un jo īpaši vistas zupām, kurām pupumētra piešķir patīkamu pikantumu. Tā labi der maigai gaļai - teļa, vistas, tītara. To pieliek arī pie mērcēm, ko pasniedz pie šiem gaļas ēdieniem.
Kaltējot pupumētras aromāts pastiprinās, tāpēc kulinārijā to vairāk lieto kaltētā veidā. Kaltētu, saberztu pupumētru kopā ar baziliku un timiānu var izmantot melno piparu vietā
Audzējot dārzā pupumētras atbaida kukaiņus un kaitēkļus. 

Vidēji agra, auglīga šķirne, izturīga pret dīgšanu ziedkopu dzinumos. Sēj marts - aprilis. 

Agrīna šķirne. Audzē gariem, gaļīgiem kātiem, ar maigu miesu, bagāts ar C, A vitamīniem un minerālvielām (fosforu, kāliju, magniju).

Daudzgadīgs, ļoti populārs vidusjūras garšaugs, 80-150 cm augsts, dekoratīvs, medusaugs. Pārtikā izmanto svaigas un kaltētas lapiņas. Bieži lieto lauru lapu vietā. Lai ēdiens nebūtu rūgts, nedrīkst pievienot par daudz rozmarīna. Lieto zupās, pie jūras veltēm, vistas ēdieniem, medījuma, biezpiena ēdieniem, pievieno tējai. Uzlabo gremošanas sistēmu, piemīt spazmolītiskas īpašības, stabilizē nervu sistēmu. Audzē podiņos, balkona kastēs, ziemā- podiņos uz palodzes. Audzē vidēji auglīgā augsnē, saulainās un siltās vietās. Nav salcietīgs, rudenī var pārstādīt podā un ienest vēsākā telpā.

Ārstniecības augs, garšaugs, dekoratīvs augs, medusaugs. Ar spēcīgu aromātu un asu garšu – piemērotas pievienošanai pākšaugu ēdieniem. Augi dekoratīvi, piemēroti audzēšanai konteineros, balkona kastēs, ziemā – podā uz palodzes.

Zema auguma, aromātiska šķirne ar tumši zaļām lapām. Pārtikā lieto sīkās, aromātiskās lapiņas, kam piemīt pikanta garša. Aug lēnām, ilgi neveido ziedkopas, bagātīgi sakuplo. Piemērotas audzēšanai puķu podos agrai pavasara ražai. Audzējot atklātā gruntī, ieteicams sēt ik pēc 10 dienām līdz jūnija vidum un no 10. augusta līdz 5. septembrim. Visleknāk aug tur, kur priekšaugs mēslots ar mēsliem. Dillēm patīk mitra un irdena augsne. Dīgst lēnām – apmēram 13–20 dienas. Ziemā dilles var izaudzēt arī mājās kastītēs uz palodzēm, tikai nepieciešams parūpēties par papildu apgaismojumu. Tiem, kam patīk diļļu aromāts, tās labāk ieteicams sasaldēt. Tad dilles var pievienot gan vārītiem, gan svaigiem ēdieniem.

Daudzgadīgi ārstnieciski augi, garšaugi, medusaugi. Lapas un ziedi izplata patīkamu, atsvaidzinošu, citronus atgādinošu smaržu. Svaigas un kaltētas pievieno ēdieniem, kam piemērots citronu aromāts.

Sakņu cigoriņš. Salcietīgs daudzgadīgs augs. Sēj no marta līdz maijam vai no augusta līdz septembrim ~1,5-3 mm dziļumā, ~30 cm attālās rindās, saulainā vietā, dziļi uzraktā un labi iekultivētā vietā. Sausā laikā regulāri jālaista. Sakņu drogas izmanto cukura diabēta, žultsakmeņu, kuņģa un barības trakta slimību ārstēšanai.

Vidēji vēla šķirne. Veģetācijas periods 185-210 dienas. Vidēja lieluma, 25-30cm garas, baltas saknes ar ļoti augstu aromātisko vielu saturu un pikanti saldu garšu. Ieteicams audzēt tiešam patēriņam, sasaldēšanai un žāvēšanai. Šīs pastinaka šķirnes saknes piemērotas ilgstošai uzglabāšanai. Pastinka sēklas sēj ārā no aprīļa līdz maijam ~1 cm dziļumā iepriekš sagatavotā dobē. Pastinaku sēklas pēc izmēra ir līdzīgas diļļu sēklām. Attālums starp rindām ~30 cm. Ražo no oktobra līdz novembrim. Audzē tāpat kā burkānus. Novāc vēlu rudenī vai atstāj pārziemot uz lauka un vāc agri pavasarī. Pēc sala saknes kļūst garšīgākas un saldākas. Salcietīgs.

Citronbaziliks. Auga augstums ~ 45 cm. Lapas mazas, gaiši zaļas līdz dzeltenzaļas, ieapaļas ar izteiktu citrona aromātu. Lai ilgāku laiku iegūtu zaļumus, citronbaziliks, agri un bieži jāveido, lai veidotos kuplāks. Citrobazilika ziedi ir balti, augs - ļoti bagātīgi ziedošs. Lapiņām ir svaigs, citrusaugļu aromāts. Bazilika sēklas var sēt dēstu kastītēs (podiņos) visa gada garumā . Citronbazilika sēklas dēstiem sēj no marta līdz maijam, ~0,5 cm dziļumā. Laukā izstāda pēc salnām, ~20 cm attālumā citu no cita. Uz lauka sēj no maija līdz jūnijam. Ilgstošākai ražai, bazilika sēklas sēj ik pēc 2 - 3 nedēļām. Citronbazilika sēklas sadīgst 7 - 14 dienās. Vislabāk lapiņas plūkt tieši pirms to izmantošanas. Āra raža vāc jau no jūnija.

Ļoti agra šķirne. Dzinumi lieli ar apaļu galotni un purpuri brūnām zvīņām. Sēj februārī - aprīlī, pārstāda maijs-jūnijs. Ražo otra gadā aprīlis -jūnijs.

Sierāboliņa augam ir mazas, rūgtenas sēklas, kuras, viegli apcepot, izdala spēcīgu un asu aromātu. Viengadīgs garšaugs ar ārstnieciskām īpašībām. Ar asu garšu. 20 - 40cm augsti augi. Sierāboliņa sēklas sēj 2 - 3 cm dziļumā siltumnīcās vai puķu podos martā, aprīlī.  Dobēs sierāboliņā sēklas sēj maijā. Sierāboliņu audzē 40 x 20 cm attālumā vienu no otra. Ražo no jūnija līdz septembrim. Pārtikā izmanto dzltenbrūnās sēklas un auga zelmeni svaigā un žāvētā veidā. Sēklas apceptas iegūst sēņu garšu. Izmanto kā piedevu sieriem, zivju un gaļas ēdieniem, tējas uzlējumiem.

Agrīna šķirne. Veģetācijas periods 70–75 dienas no iesēšanas. Sakne apaļa, sver 350–400 g. Fenheļi ir tuvākie diļļu radinieki, tomēr to garša un smarža vairāk atgādina anīsu. Sakni var pievienot salātiem vai zupām, sautēt, cept, ēdieniem var pievienot žāvētu sakni vai lapas. Sēklas pievieno dārzeņiem sālīšanas vai konservēšanas laikā. Fenheļa augļi un ēteriskā eļļa no seniem laikiem tiek izmantota medicīnā. Labi aug auglīgā, labi mēslotā augsnē.
Iepak. 1g

Daudzgadīgs augs, 20-150cm augsts. Sēj marts.-maijs. Lapas izmanto no aprīļa līdz decembrim. Tām ir stiprs aromāts un tos lieto svaigus, kaltētus vai saldētus pie daudz dažādiem ēdieniem, īpaši zivju.

Ļoti aromātisks daudzgadīgs augs, ko galvenokārt izmanto gastronomijā un kopā ar medicīniskiem nolūkiem.

Ļoti agri, vidēji, iegareni, violeti zaļi. Ražo jūl.-aug.

Augs viengadīgs, augst. 25-30cm. Kaltētas lapas pievieno zupām, gaļas ēdieniem, putnu gaļai, zivs ēdieniem. Ekstraktu izmanto farmācijā ziedēm, kuras veicina sadzīšanu. Sēj dēstiem martā, vai aprīļa beigās tieši dobē. Maijā izstāda vai retina 25-30cm attālumā. Var sēt atkārtoti vēlākai ražai. Vēlama auglīga, gaisu caurlaidīga, pietiekami mitra, iepriekšējā gadā mēslota augsne.
Uzlējumu izmanto pret saaukstēšanās slimībām

Viengadīgs saulmīlis. Sēj apr.-jūn.v. Augsnes ziņā augs nav izvēlīgs. Var audzēt arī kastītēs. Izmanto lapas un ziedus. Raksturīga atspirdzinoša smarža. Svaigas lapas pievieno salātiem, zupām un liek uz sviestmaizēm.

Timiāns jeb parastais mārsils (Thymus vulgaris) ir 20 - 40 cm augsts, mūžzaļš panātru jeb lūpziežu dzimtas puspundurkrūms. Bargākās ziemās nereti izsalst, sevišķi, ja augi bagātīgi mēsloti un pirmajā gadā ievākta liela raža. Lai labi pārziemotu, nedrīkstētu apgriezt vēlāk par augustu. Ja gaidāms kailsals, jaunus stādījumus vēlams piesegt ar lapām vai egļu zariem. Pavasarī jau diezgan agri var redzēt, vai augi pārcietuši ziemu. Pat tad, ja iesēj aprīļa beigās, vēl var pagūt izaudzēt dēstus. Timiāna audzēšanai izvēlas no aukstiem vējiem aizsargātu vietu un kaļķainu augsni.

Daudzgadīgs. Kā garšaugu izmanto svaigas un kaltētas lapas un jaunos dzinumus, tas ir arī labs nektāraugs. Ievāc pirms ziedēšanas. Majorānu liek pie zivju, gaļas un salātiem ēdieniem.

Daudzgadīgs, aukstumizturīgs saulmīlis. Auga augstums līdz 60cm. Izmanto lapas, ziedus - kā nomierinošu līdzekli. Galvenā to vērtība ir ēteriskās eļļas. Var pavairot arī ar dzinumiem.

Garšaugs baziliks jaukts. Bazilika šķirņu maisījums ar dažādu krāsu un garšu lapu veidiem. Sarkanlapu baziliks. Bazilika šķirne "Red". 

Daudzgadīgi garšaugi, ārstnieciski augi, dekoratīvi augi. Pārtikā izmanto rūgtenās lapas, dzinumus, ziedus. Lapu novārījums uzlabo apetīti un gremošanu. Kaltētas un svaigas lapas piemērotas pievienošanai jūras velšu, teļa gaļas, tītara gaļas ēdieniem. Marinādē ieliekot estragonu, tā aromāts kļūst maigāks. Dzinumi un svaigās lapiņas plūc pirms ziedēšanas. 1 g ir apmēram 4500–5000 sēklas.

Stēvija ir dabiskas izcelsmes cukura aizvietotājs. Stēvija nesatur kalorijas, piemīt ārstnieciskas un antibakteriālas īpašības. Veiksmīgi visu gadu stēviju var audzēt iekštelpās, kā arī vasarā- dārzā. Stēvijas sēklas sēj no marta līdz maijam podiņos vai dēstu kasetēs uz augsnes virskārtas, labi mitrinātā augsnē- pieblīvē. Pārklāj ar plēvīti. Sēklu dīgšanai nepieciešami 20-28oC temperatūra. Sēklas sadīgst 14 - 21 dienu laikā. Pēc īsto lapiņu parādīšanās, veic piķēšanu. Audzējot telpās, stēvijas regulāri jāapsmidzina ar ūdeni, jāmēslo. Optimālā augšanas temperatūra 22-25^oC. Stēvija sāk ziedēt 4 - 5 mēnešus pēc sēklu sējas. Tieši ziedēšanas sākumposmā lapās ir visvairāk vērtīgā steviozīda. NEDRĪKST pieļaut stēvijas izziedēšanu, jo ar to augs parasti iet bojā. Mājas apstākļos ēdienus un dzērienus var saldināt ar tikko plūktām stēvijas lapām, taču tad saldvielas pilnībā neizmantojas. Labāk, ja lapas sakaltē, vairākkārt samaļ kafijas dzirnaviņās un pagatavo izvilkumu vai sīrupu.

Divgadīgs. Lieto tikai gatavas, izkaltētas sēklas. Sēklas aromātiskas lieto pie bietēm, gaļas ēdieniem, siera, kāpostiem. 

Saknes baltas, garas. Lieto svaigā, vārītā, konservētā un ceptā veidā, pēc izskata atgādina burkānu. Pēc garšas seleriju vai pētersīli. Ļoti vērtīgs dārzenis, satur daudz kalcija. Labi aug trūdvielām bagātā, vidēji smagā augsnē. Sēklas dīgst lēni. Saknes pārziemo laukā. Pavasarī tās būs sulīgākas un garšīgākas, nekā glabājot pagrabā. 200-250 s/g Iepakojumā: 3.00g.

Uzaug 80–90 dienu laikā pēc sējas. Lapu kāti resni, gaļīgi, zaļā krāsā. Uzturā lietojami 40–70 cm gari gaļīgi lapu kāti. To garša maigāka un to sastāvā vairāk minerālsāļu un vitamīnu, nekā sakņu selerijai. Lietojami svaigi, salātu, mērču gatavošanai un vārīšana. 3000 s/g
 Iepakojumā: 0.20g.

Vidēji gari kāti. Kāts zaļš, apaļš, resns.Lapas tumši zaļas. Sēj aprīlī dēstiem, jūnijā stāda uz lauka. Vidēji 15 augi/m2. Veģetācijas periods 80-90 dienas. Ēdamā daļa lapu kāti un lapas.

Pētersīļi sakņu. Agrīna sakņu pētersīļu šķirne vasaras un rudens ražai. Veģetācijas periods 110–150 dienas. Vasaras un rudens ražas ieguvei. Saknes garas, 14 - 17 cm, koniskas, baltā krāsā, ļoti garšīgas. Pētersīļu sēklas sēj martā, aprīlī dēstu kastītēs. Izstāda pēc pavasara salnām. Audzēšanas attālums 20 - 50 cm. Ražu novāc no jūnija līdz oktobrim.

Piemērots salātiem, sautējumiem, spageti un gaļas ēdieniem. Sēj uz lauka martā - aprilī. Pārstāda maijā. Lapas var vākt no jūlija līdz augustam.

Baziliks ar zaļām, ļoti aromātiskām un salātveidīgām lapām. Piemērots salātiem, mērcēm, biezpienam. Sēj uz lauka mart-maijs, kastītē var sēt jau no janvāra, tad pārstāda aprīlī-jūnijā. Lapas var vākt no jūlija līdz salnām.

Daudzgadīgs augs. Sakne cilindriski vārpstveidīga, resna. Grauzdētas cigoriņu saknes plaši izmanto kafijas iegūšanai.

Vidēji agrīna šķirne ar intensīvi zaļām, biezām, aromātiskām lapām. Agrākās ražas ieguvei, sējot dilles siltumnīcā vai lecektī, ražos pēc 42 - 50 dienām. Sējot uz lauka- veģetācijas periods 75 dienas. Lai raža būtu regulāra, visu vasaru sēj ik pēc 10 dienām. Var audzēt mājās, kastītēs, podiņos. Ilgi neizzied. Lai raža būtu regulāra-visu vasaru - sēj ik pēc 10 dienām. Piemērotas svaigam patēriņam, kaltēšanai un saldēšanai.

 

Zemas, piemērotas audzēšanai podiņos un uz lauka. Augstums 25-30 cm , vertikāli, kupli un ilgi nezied.

Daudzgadīgs garšaugs. Lieto svaigā vai kaltētā veidā. Augam ir spēcīga, aromātiska citrona smarža.

Ražotājs: Galassi Sementi SNC (Itālija)

Baziliks ar zaļām, ļoti aromātiskām lapām, zems, kompakts, dekoratīvs. Sēj uz lauka aprīlī-jūnijā. Kastītē var sēt jau no janvāra. Lapas var vākt no maija līdz sainām.

Ražotājs: Galassi Sementi SNC (Itālija)

Zaļais baziliks ar lielām, tumši zaļām lapām. Augstražīgs, piemērots gan svaigam patēriņam, gan pārstrādei.

Ražotājs: SIA Agrimatco Latvia

Lapu pētersīļu šķirne. Veģetācijas periods 80-90 dienas ( pavasara/vasaras ražai) vai 150-180 dienas ( rudens ražai). Lapas kuplas, tumši zaļas, krokotas. Lapās esošās ēteriskās eļļas uzlabo ēdienu garšu. Pētersīļi ir prasīgi pret gaismu un augsni.

Viengadīgs. Lielām, tumši violetām lapām. Spēcīgu aromātu. Audzē podos, uz lauka vai siltumnīcā. Piemērots patēriņam svaigā veidā, saldēšanai un kaltēšanai.

Ražotājs: SIA Agrimatco Latvia

Daudzgadīgs augs. Lieto kaltētas un svaigas lapiņas. Augam pelēki-zaļas plūksnainas lapas. Sēj martā- jūnijā.

Ražotājs: Galassi Sementi SNC (Itālija)

Daudzgadīgs augs. Izmanto jaunās lapas un galotnītes. Garša un smarža ir līdzīga majorānam un timiānam, tikai maigāka. 

Ražotājs: Galassi Sementi SNC (Itālija)